20. janvārī pulcēsimies uz nu jau vairākus gadus Pļaviņās svinēto ekumēnisko dievkalpojumu Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību ietvaros. Šogad dievkalpojums notiks Pļaviņu baptistu dievnamā (Liepu ielā 44) plkst 12.00
Visi laipni aicināti!
Lūgšanu nedēļas vēsture
Jau 100 gadu, cik ilgi vēl?
Atceroties Baznīcas vēsturi, zinām, ka ik pēc 500 gadiem bijuši kristiešu šķelšanās periodi. Tikai 20. gadsimtā sāka attīstīties ekumeniskā kustība, un uz šī fona 100 gadu, kopš laikā starp 18. un 25. janvāri notiek īpaša Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību, šķiet, nav pārāk ilgs laika posms. Tomēr 100 gadu – tas nav maz.
Ikvienam notikumam ir sava priekšvēsture, sava attīstība. Vispirms jau ir paša Jēzus lūgšana “lai viņi būtu viens”, un šai lūgšanai jau ļoti sen ir pievienojušies dažādu tradīciju kristieši, apzinoties visas notikušās šķelšanās. Vissenākais Lūgšanu nedēļas priekšvēsturē minētais datums ir aptuveni 1740. gads, kad Skotijā radās Vasarsvētku kustība, kuras dalībnieki lūdzās par un kopā ar citām baznīcām. 19. gadsimtā arī notika vairākas atsevišķas iniciatīvas (izsakoties mūsdienu valodā), kaut arī vērojamas nianses to mērķos. Piemēram, 19. gadsimta vidu protestanti sāka Evaņģēliskās savienības nedēļu, lai Baznīcas gada Epifānijas laikā lūgtu Dievu par protestantu Baznīcu vienību ar mērķi evaņģelizēt. Šai iniciatīvai bija pretkatoliska ievirze.
Datumus Baznīcas vienotības oktāvai no 18. līdz 25. janvārim 1908. gadā pirmo reizi izvēlējās anglikāņu mācītājs Pols Vatsons (Paul Wattson) kopā ar savu draugu Spenseru Džounsu (Spencer Jones). 18. janvārī tiek svinēta diena, kad Sv. Pēteris pirmo reizi sāka kalpot kā bīskaps; 25. janvāris ir Sv. Pāvila atgriešanās svētki. P. Vatsona un S. Džounsa nodoms bija lūgt par Baznīcu vienotību ap Romas Svēto Krēslu. Šo iniciatīvu atbalstīja Katoļu baznīca un nedaudzas Anglikāņu kopienas, kas simpatizēja vienībai ar Romas bīskapu. Taču daudzi kristieši ārpus Romas Katoļu baznīcas to noraidīja teoloģisku apsvērumu dēļ.
Būtiski jaunu ievirzi Baznīcas vienotības oktāvai deva katoļu priesteris, abats Pols Kutirjē (Paul Couturier) no Lionas 20. gs. 30. gados. Viņu iedvesmoja Baznīcas vienotības oktāvas ideja, taču P. Kutirjē saskatīja tajā pamatu kaut kam plašākam un mazāk centralizētam. Viņš aizvien vairāk guva pārliecību par Lūgšanu nedēļas nepieciešamību, kas aptvertu visu pārliecību kristiešu garīgās ilgas pēc vienotības. 1934. gadā no 18. līdz 25. janvārim notika oktāva “Vispārēja kristiešu lūgšana par kristiešu vienotību”. 1936. gadā to sāka saukt par Lūgšanu nedēļu jeb Nedēļu vispārējai lūgšanai par kristiešu vienotību, aicinot lūgt par “vienotību saskaņā ar Kristus gribu, saskaņā ar Viņa līdzekļiem”.
Daudzus gadus P. Kutirjē sūtīja traktātus uz dažādām valstīm, lai aizvien vairāk cilvēku, kuri līdzdalīja šo dedzīgo vēlmi pēc vienotības, varētu pievienoties vienā Garā ikgadējām tikšanās reizēm Lionā. Lūgšanu nedēļai sāka pievienoties kristieši no dažādām Baznīcām. Tas sabalsojās ar Īva Konžāra (Yves Congar) teoloģisko skatījumu, kas savukārt ļoti ietekmēja Vatikāna Otrā koncila mācību par ekumenismu.
Pēc tam sekoja divi īpaši svarīgi notikumi: 1948. gadā tika dibināta Pasaules Baznīcu padome (Baznīcu ekumeniskā padome) un laika posmā no 1962. līdz 1965. gadam notika Vatikāna Otrais koncils, kam bija būtiska nozīme ekumenisma attīstībā. Zīmīgi, ka tieši Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību noslēgumā 1959. gada 25. janvārī pāvests Jānis XIII sasauca Vatikāna Otro koncilu. Tajā tika atvērtas durvis oficiālai Vatikāna sadarbībai ar Pasaules Baznīcu padomi.
Šīs sadarbības iespaidā 1968. gadā Pasaules Baznīcu padome un Romas Katoļu baznīca pirmo reizi kopīgi sagatavoja materiālu Lūgšanu nedēļai, un 2004. gadā tika noslēgta vienošanās, ka turpmāk šie materiāli tiks arī drukāti un izplatīti kopīgi.
Atceroties vēsturi, mēs labāk varam saskatīt Dieva darbību, un tas dod ierosmi pateicībai par sasniegto. Taču ceļš vēl nav noiets…
Teologs J. M. R.Tjārs (Tillard) savulaik uzsvēra, ka kristiešu vienotība vispirms ir Dieva godības atklāšanās un tā sakņojas Trīsvienības kontemplācijā.
Sagatavojusi Anda Done
Ilustrējusi Antra Jāņkalne
http://kasmusvieno.lv
Izmantoti materiāli no: www.oikoumene.org
http://paulcouturier.faithweb.com
Paul Lebeau S. J. „Loecumenisme au XXIeme siecle”