Par mums

Pļaviņu Sv. Pētera evaņģēliski luteriskā draudze

Dievnama adrese: Raiņa ielā 18, Pļaviņas , Pļaviņu novads, LV-5120
Draudzes nama un kancelejas adrese: Raiņa ielā 41, Pļaviņas, Pļaviņu novads, LV-5120
Mācītājs: Haralds Biete, tālr. 29247972

Draudze un dievnams 1912-2002

Ilgus gadus Pļaviņu miesta iedzīvotāji mēro tālo ceļu uz Kokneses dievnamu, līdz 1912. gadā tiek uzcelta sava baznīca no Daugavas radžu akmeņiem.

Līdz 1928. gadam Pļaviņas ir Kokneses draudzes sastāvdaļa. Taču jau 1891. gadā ar Stukmaņu muižas īpašnieces grāfienes Mēdemas labvēlību, mācītājs Hilners (Hillner Gotthilf Wilhelm Samuel (1862.11.25-1925.07.14), Kokneses draudzes mācītājs(1890-1906)) sāk noturēt dievkalpojumus viņai piederošajā pilī. Muižas pilnvarnieks barons R. Nolde ierosina celt pašiem savu dievnamu Pļaviņās, taču Baznīcas Virsvalde šo priekšlikumu neatbalsta. Tomēr grāfiene Mēdema nodibina sevišķu atbalsta fondu, kur tiek ieskaitīti ziedojumi dievnama celtniecībai.

1905. gada nemiernieki padzen mācītāju Hilneru no Kokneses, un baznīcas celtniecība tiek aizkavēta. 1907. gadā par mācītāju Koknesē kļūst H. Bahs (Bach). 1910. gadā viņš nodibina Pļaviņu dievnama būves komisiju. 1911. gadā ir jau saziedoti 10 tūkstoši zelta rubļu un celtniecība sākas, to vada būvmeistars I. Kibermanis. Ievērojamu daudzumu būvmateriālu dāvā un pats pieved grāfs T. Mēdems, I. Rumpe dāvā cementa plāksnes grīdai un jumtam, P. Cielavs – dolomīta kanceli, H. Apeltofts – tērauda zvanu, mācītājs H. Bahs – vitrāžas altārtelpas logiem. Bez minētajiem ziedojumiem, celtniecība izmaksā 28 tūkstošus zelta rubļu. Kaut gan jaunuzceltais dievnams atbilst baznīcas prasībām, tas jānosauc par lūgšanu namu, jo tā laika krievu valdība evaņģēliski luterticīgajiem celt baznīcas neļauj. Jaunuzceltais dievnams tiek iesvētīts 1912. gada 5. oktobrī. Dievkalpojumi notiek reizi mēnesī un lielo svētku pirmajās dienās.

1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, draudzes dzīve apstājas. Kara laikā baznīca tiek izpostīta: noposta torni un jumtu, izplēš logus un durvis, izvazā inventāru, uz Krieviju tiek aizvests zvans. Baznīcā uz laiku ierīko zirgu stalli. Lielinieku laikā tiek apcietināts mācītājs H. Bahs, tiek izvazāts draudzes arhīvs, vērtspapīros ieguldītais kapitāls pazūd.
1919. gadā atjaunojas draudzes dzīve. Sava mācītāja joprojām nav, dievkalpojumus notur atbraukušie vikārmācītāji. 1920. gadā draudze dāmu komitejas priekšnieces M. Lapiņas vadībā uzsāk dievnama atjaunošanas darbus. 1921. gada 31. oktobrī atjaunotais dievnams tiek iesvētīts. 1923. gadā draudze iegādājas harmoniju. 1924. gadā no Ņižņijnovgorodas atved “aizklīdušo” zvanu.

1927. gadā par pastāvīgu mācītāju kļūst O. Kraulis. 1927. gada 26. aprīlī Pļaviņu miestam piešķir pilsētas tiesības, 1928. gada 1. janvārī Pļaviņu draudze kļūst patstāvīga – tā vairs neietilpst Kokneses – Krapes draudzes sastāvā. 1929. gadā draudzē reģistrēti 450 draudzes locekļi. Draudzes priekšnieks ir Pļaviņu namīpašnieks P. Cielavs, viņa vietnieki – ģenerālis K. Berķis un rūpnieks J. Dinga, kasieris – tirgotājs J. Bodnieks, sekretārs – kapteinis P. Neulands. Baznīcā notiek lieli remontdarbi – atjauno jumtu, nostiprina sienas. Izgatavo jaunu altāri. Jaunās altārgleznas autors ir mākslinieks K. Virs no Rīgas. Jaunais altāris tiek iesvētīts 1. septembrī. 1932. gadā. mācītāja gaitas Pļaviņās uzsāk P. Rozenbergs. 1936. gadā izveidojas draudzes jaunatnes pulciņš, tā pirmais vadītājs ir H. Suta no Kokneses. Jaunieši savas sanāksmes notur Kokneses mācītājmuižā.
1936. gadā draudze uzsāk līdzekļu vākšanu ērģeļu būvei. 1940. gadā ir savākti šim mērķim nepieciešamie līdzekļi, taču sākoties Otrajam pasaules karam, ērģeles netiek samontētas. Karā baznīca tiek sašauta un vairākkārt uzlauzta, iegādātās ērģeļu detaļas izvazātas. Šajā politisko cīņu piesātinātajā laikā draudzes dzīve ir ierobežota. Mācītāju Pauli Rozenbergu aizved uz Vorkutu, kur viņš iet bojā.

Padomju varas apstākļos draudzes pastāvēšana ir apdraudēta. Taču tās 20 drosmīgi pārstāvji parakstās speciālos sarakstos Pļaviņu izpildkomitejā un lūdz Reliģisko lietu padomei atļauju draudzes darbībai. Par mācītāju kalpo Ābelītis no Rīgas. Vēlāk šo dvēseļu kopšanu uzņemas amata brālis Kārlis Zviedris. Padomju gados draudzes darbība ir ierobežota. Baznīcā pulcējas maz dievlūdzēju, dievkalpojumi bieži vien tiek noturēti sakristejā. Draudze cenšas savest kārtībā kara laikā cietušo baznīcu un rūpējas par tās uzturēšanu. Varas vīri liek nojaukt ap dievnamu esošo sētu un pie baznīcas esošo zemi nodot pilsētai. Draudze svin dievkalpojumus reizi mēnesī un lielajos Baznīcas svētkos. Draudzes padome no Pļaviņu izpildkomitejas ik gadu lūdz atļauju noturēt kapusvētku dievkalpojumu un svecīšu vakaru Bārukalna un Rīteru kapsētā. Padomju laikā 50. – 70. gados baznīca tiek vairākkārt demolēta: izsit logus, uzlauž durvis, skapjus, sabojā altārgleznu. 1982. gadā tiek nozagti Svētā Vakarēdiena trauki, kuri vēlāk brīnumainā kārtā kāda godprātīga padomju miliča nejauši atrasti Rīgas tirgū un atdoti atpakaļ draudzei.
Pēc mācītāja K. Zviedra rūpes par Pļaviņu draudzi uzņemas Helēna Valpētere. 1984. gadā ilggadējā draudzes darbiniece Hermīne Pudāne par mācītāju uz Pļaviņām aicina Erbertu Bikši. Par draudzes priekšnieku kļūst Mārtiņš Virks. Draudzē sākas aktīva rosība. Draudze pulcējas uz dievkalpojumiem reizi mēnesī un lielajos Baznīcas svētkos. Baznīcā sanāk arvien vairāk dievlūdzēju, to vidū ir prāvs pulciņš jauniešu. Rutas Bikšes un Ineses Žverelo vadībā darbojas Svētdienas skola. Ik pa laikam notiek Bībeles stundas. 1989. gadā notiek lieli remontdarbi – atjauno torni, jumtu, izremontē baznīcas iekštelpas. Mācītājs E. Bikše gādā par jaunu altārtelpas vitrāžu izgatavošanu. 23. oktobrī draudze svin pateicības dievkalpojumu.
Atmodas laikā baznīcā pulcējas daudz dievlūdzēju, kupli tiek apmeklēta Svētdienas skola. Draudzes ērģelnieks ir Raimonds Alpe. 1993. gada 17. oktobrī par draudzes mācītāju kļūst toreizējais Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes 4. kursa students Ēvalds Bērziņš. Dievkalpojumi notiek katru svētdienu. Par ērģelnieci sāk strādāt Inta Medene. Katru otrdienu mācītājam ir pieņemšanas laiks ar tam sekojošo Bībeles stundu. Notiek arī iesvētāmo sagatavošanas nodarbības. Ik vasaru draudze rīko kristīgās nometnes. Notiek aktīva sadarbība ar māsu draudzēm Vācijā (Hamelverdenes un Kemnicas draudzes). Katru vasaru draudzes locekļi dodas ceļojumā Latvijā vai ārzemēs, lai iepazītos ar dievnamiem, ar brāļiem un māsām Jēzū Kristū .
2001. gadā draudzes padome draudzes priekšnieka amatā ievēl Jāni Medeni. Tiek pabeigta sētas celtniecība. Vairākus gadus draudze ir lolojusi cerību iegādāties namu draudzes vajadzībām, un 2002. gada. augustā šī iecere piepildās. Draudze nopērk no Latvijas Krājbankas namu, kurš atrodas Raiņa ielā 41 pretī baznīcai. Māja maksā 8700 latu. Latvijas ev. lut. Baznīcas Konsistorija draudzei dod aizdevumu 5000 latu uz sešiem gadiem un piešķir 3500 latu no mācītāju dzīvokļu fonda, vienojoties, ka šajā namā tiks iekārtots dzīvoklis mācītājam.
2010. gada oktobrī kalpošanu draudzē uzsāk mācītājs Aigists Pinka.
Kopš 2011. gada 21. augusta draudzē kalpo mācītājs Haralds Biete.
Lai ir pagodināts Jēzus Kristus draudzē un caur draudzi!